Atnācu! Baložu gaļa.

Vai tad tu nezināji, ka tas notiks tieši šeit!? Bet viss taču sakrīt! Forma – auss – klausās tātad, visumā, visums, zeme, atliek tikai iekliegt tā skalāk. Tā patiesi skaļāk, ne jau runājot, bet ar domu. Un zemes viasa jau sapērk! Cik daudziem no šejieniešiem te vēl kaut vai kas ir palicis? A nekā vairs nav! Centrs arī tādā jaukā aizvējā – ne par karstu, ne par aukstu. Bet novembrī būs lielais sauciens! Un ne jau pēc pasaules miera tas būs kliegums.. Tādēļ jau es te esmu.

A ko tu gribēji ieraudzīt! .. Lai es būtu jauks slaidainis?! Atslēdznieka sieva (!), kuras idiotismu pierāda kaut vai tas, ka viņa ņem un noprec vīru, kurš nejēdz paša sievai uzveidot nevainības jostu, lai tad vēlāk, kā jau kārtīgs atslēdznieks, būtu sievas intīmpakalpojumu monopolists, vismaz kaut vai kādas atslēgas turētājs, ja nu savējā nu necik neturās. Tā nu arī gadās (ak vai cik negaidīti!!), ka visādi svētie gari un īsi ņem un apšļāc to mātīti ar dzīvības ūdeni. No ko var no tādas sagaidīt?! Kādu izveidoja, tāds esmu. Bet pasaule paliek manā ziņā..