Manifests tautas gara stiprināšanai.

Šodien mēs vsi kopē sadosimies rokās un dosimies ielās, sveiksim jaunu dienu un protestēsim pret visiem, kas vēl aizvien protestē. Nemiera gars mūsos tiks dzesēts ar ar sirpi pa galvu un āmuru pa nagiem.

Iemīlēsim viens otra dūres, jo tās mums nes samierināšanās zīmi. Sit citam un gaidi, kad tas pagriezīs tev otru vaigu, bet, ja nepagriež, tad māci tam darīt tā kā Kungs ir licis! Nāc pie saviem ienaidniekiem, jo tur varēs paēst! Tie jau sen tev ir piedevuši un lūkojas tevī iekāres pilnām acīm.

Un, ja tava tuvākā acs tevi apgrēcina, tad izdur to, jo labāk, lai viņš bez acs staigā tavā valstībā nekā saskata tevī nepilnības. Un, ja tava tuvākā roka vai kāja ir pārāk gara, tad apgriez to, jo labāk, lai tas bez rokām un kājām mirs pie tava galda nekā tu būsi palicis badā.

Mīliet katru radību kā sevi pašu! Radiet tām no rītiem mokpilnas galvassāpes, bojājiet to plaušas un sirdis, metiet tos no daudzstāvu namu jumtiem un graiziet tos gabalu gabalos, lieciet tiem darīt visneraksturīgākos darbus.

Tev nebūs nokaut bez savas atļaujas!

Acsābolu krellītēs zīlītes vērpj pelītes, mazā sirmā kumeliņā Lienes ielā piestāj viņa.

Jaunumi veselības aprūpē

Izrādās, ka manis tik dikti mīļotie vārdi “zip” un “zap” jau ir pielikti komercproduktam, un tagad pat vikipēdija visiem stāsta, ka tas nav nekāds neregulārs burtu virknējums, bet ir pavisam vienkāršas mini radiovadāmās mašīnītes, kuras izgatavo RadioShack Corporation, kas agrāk bija pazīstams kā Tandy Corporation un bija ģimenes uzņēmums Teksasā, dibināts tālajā 1919. gadā, pārdodams ādas kurpes.

Izrādās, ka Ovis orientalis savu gabarītu ziņā ir diezgan līdzīgi Homo sapiens, jo pieaugušas mātītes parasti sver 45-100kg, bet tēviņi – 70-160kg, patstāvīgi dzīvojošajiem ovisiem smadzenes ir nedaudz lielākas, bet zobu visiem ovisiem ir tikpat, cik homisiem, arī ragus parasti uzliek tikai tēviņiem, jo viņi paši jau neko un nekad, tas jau tikai tāpat vien, nevar jau uzreiz to saukt par pārkāpumu, tādēļ tikai retos gadījumos ovisu un, protams, arī homisu mātītēm var veidoties kaut kādi aizmetņi (bet, iespējams, ka viņas tikai maskējas).

Izrādās, ka tas ir Aļaskas karogs, kuru kāds trīspadsmitgadīgs puisītis karstajos ziemas rītos bija sacerējis 1926. gadā, kad viņam pat prātā vēl nebija ienācis, ka vajadzēja tak patentēt krāsu salikumu, kad tas skar zvaigznīšu tēmu, kad viņš vēl nebija sapratis, cik ļoti tas karodziņš līdzinās Ķīnas karogam, bet zvaigžņu izvietojums – kaut kādam traukam, no kura tiek izmests Aļaskas lepnums – Polaris.

Tvaiki

Ciemos atnāca neparastas būtnes – tādas, kas sit galvu no iekšpuses un liek ļodzīties ceļgaliem, tādas, kuras acis fokusē tikai vienā virzienā, bet vēlāk neiztiek bez pēkšņām pārfokusēšanām, un arī tādas, kuras nemaz nesaprot, ko viņas grib un kādēļ vispār pastāv. Ja redzes, dzirdes taustes un kādus tik vēl ne traucējumus var apjēgt ar prātu, tad kā izskaidrot to, ka traucējumi realitātes iespaidā rodas tieši šiem traucējumiem? Nu nav viņi vairs ne tik skaisti, ne skaidri, ne apzināmi, nav vairs atšķirības starp nosacīto traucētību un bijušo normālību! Bet rokas smird! Smird pēc lopa un māmuliņas pieskāriena. Kamēr vēl ir iespēja, aizspundējiet acis ciet, kamēr vēl ir iespēja, atcerieties kropļojumus! Rīt vairs nebūs ne līkumu, ne šķībuma, būs atkal jauna, vienmēr svaiga – vienmēr bijusī. Mugurā iecirstiem zobiem pasteidzies izbaudīt nepilnību! Asfalts čirkst starp žokļiem , bet pašam sanāk atkārtoties. Pa vienai spalvai izplūkātas sajūtas.

Karagājieni

Šodien pastāstīšu jums par savām problēmām:

1. manā epistemiālajā sistēmā trūkst koherences;
2. nepietiekama pieredze diskursu analīzē;
3. nav motivācijas komodificēt savas intencionalitātes;
4. sociuma paradigmas nesakrīt ar manām propozīcijām;
5. nav iespējas konsolidēt vecajo preskripcijas nākotnes attīstībai;
6. un negaršo sēnes.

Laika ziņas:

• Zīlīte domā, ka es viņu barošu.
• Par Cilvēktiesību aizsardzības komisijas priekšēdētāju tiek ievēlēts zirgs.
• Ir palikusi tikai ceturtdaļa sniega.
• Gabriela mēsli šausmīgi smird, bet drīz vien izvēdinās.
• Vēl aizvien nespēju saprast “ticības noslēpumu”.
• Šodien šeit tik tiešām neviens nav pakāries.

Jautājumi:

• Vai arī tad, ja kaķi izmet no lidmašīnas, kas lido 3km augstumā, tas piezemējas uz kājām?
• Kur pārdod tik garus makaronus, lai tajos varētu pakārties?
• Kāpēc Jēzus ir nolīdzis Salaveci, lai Ziemassvētkos izdāļātu dāvanas, bet pats neko vairs nedara?

Policista galvaskauss..

Pēc aculiecinieku stāstītā varētu spriest, ka galvas šim cilvēkam nebija jau sen, bet šādu viedokli pauduši tikai gados vecākie vai tālāk stāvošie respondenti, kas iespējams ir viens un tas pats, tomēr policistam tuvākie apgalvoja, ka iesākumā tā nemaz nebija galva, bet tikai kārtībsarga ķivere, kas liktos smieklīgi, jo kam dēļ gan zemūdens pretkorupcijas dienesta štāba iemītniekam darba vietā būtu nepieciešams valkāt ķiveri, uz ko vēl tuvāk pietuvinātākie, jauki, mīļi paskaidrojumus mētājot, apskaidroja, ka ķiveres šie cilvēki nēsā, lai ūdensslēpju aizmiršanas mājās gadījumā varētu ūdensslēpot vismaz uz galvas, kas atkal likās visai aizdomīgi, bet vēlāk viss kļuva pavisam skaidrs!!
1.- Policists ar norautu galvu;
2.- Policists ķiverē;
3.- Policists – zemūdens pretkorupcijas štāba dalībnieks;
4.- Policists bieži aizmirst mājās ūdensslēpes;
5.- Tālāk stāvošie domā, ka galvas nav jau sen;
6.- Tālšk stāvošie un vecie ļaudis domā līdzīgi;
7.- Tuvāk stāvošie runā par ķiveri;
8.- Tuvāk pietuvinātie zina par ūdensslēpēm.
Viss ir vairāk nekā skaidrs!
Kā jau mēs visi sen un vienmēr un mūžīgi mūžos zinām, Dievs katram no mums ir jau pirms dzimšnas lēmis likteni. Labs tas būs vai ne tik ļoti, to neviens no mums tā uzreiz nevar zināt, tomēr, kā jau kārtīgam Dieva pravieša Moisika (“o” un “i” lasāmi atsevišķi) sekotājam, katram no mums ir jāatcerās, ka tieši šīs dzīves laikā Dievs norādīs, kāds ceļš mums būs ejams arī pēc lielās tīrīšnas. Viens no mums paliks tas pats grāmatvedis ar nepabeigtu augstāko izglītību, bet galvenais viņa pienākums būs laistīt šefa puķītes, otrs kļūs (šoreiz gan būtu laikam jāsaka “paliks”) noziedznieks un, protams, tiks par to sodīts, atkal un atkal sodīts, bet tā kā tāds ir viņa liktenis, tad arī šāda dzīve pēc tīrīšanas viņam patiks, jo kas gan būtu Tas Visaugstākais, ja neprastu piemeklēt katram no mums to piemērotāko!
Nu jā, par policistu.
Tas nebūt nav avīzes raksts vai detektīvromāna sižets, bet tas, ko es gribēju ar to teikt ir:
“Tā ir pritča par policistu, tālāk stāvošajiem, tuvāk stāvošajiem, vecajiem ļaudīm un tuvāk pietuvinātajiem, kuriem kopā bija notikums, kura dēļ viņi dzīvoja.” Nē, nu tik tiešām ne tā ķivere, ne kaut vai kas cits tur nebija svarīgs. “Tie cilvēki pārdzīvoja to, ko citi sauc par “dzīvi”.”
Labi, ja nu gribi pamācību tad – “Dziedi: “Hava, Nagila Krišņā!”, un viss tev būs oki-doki!”