Tuncis marmelādē

Sēdi un blenz savā kaktā, pēti to nemainīgo nostūri! Nekusties! Šeit ir pietiekami daudz sensoru, kas jebkuru tavu pirdienu piefiksēs un nodedzinās to, tiklīdz tas noplūdīs tālāk par atļauto. Un nesāc spēlēties! Tās uzpariktes uzturēšana dārgi izmaksā. Stūris ir labs, kārtīgs, nepiemēslots, ja nu vienīgi tu to nepiemēslosi ar sevis atliekām, burvīgs stūris, nekur pat nav nolupusi krāsa, no malas veido mīlīgu kompozīciju ar tavu ēnu. Tu šeit pat ļoti esi vajadzīgs! Hm. Bet varbut lāpturis tomēr izskatīsies labāk? Ai, nē, būs pārāk kičīgi. Varētu tevi nolikt uz ceļiem, bet rokas aiz muguras piesiet pie laternas. Žēl tikai, ka laternas man nav, bet ideja apgaismojumam nav slikta, tas logs jau tikai pa dienu ir derīgs. Vai arī uzsēdināt tevi uz spīdoša kuba? To gan varētu izveidot, telpa arī pārveidosies, nebūs vairs tā garlaicīgā kvadrāta, ēnas staipīsies no grīdas līdz griestiem, otrā pusē būtu intīmāks nostūris, kur gaisma ne tik ļoti sniegtos… Nē! Bet tu tad būtu visa, tā teikt, centrā. Tik ļoti akcentēt mums tevi nevajag. Tevi vispār apspīdēt nevajag. Tomēr tā laterna man patika labāk, būs tomēr jāpasūta, tikai otrā pusē jāiekarina balta drāna, kas tevi aizsegs, tā glauni – no griestu stūra tev pāri līdz kamēr tas apvijas pašai laternai. Tevi nokrāsosim pavisam melnu, lai piesietās rokas veido patīkamu kontrastu, bet pats nebūtu redzams.

Tas ir iepriekšējais?! Nu,.. smaka tak jau nāk! Kā ciemiņus aicināt? Iestādi te ceriņkrūmu! Un ātrāk! Un lai jau ar ziediem butu! To tur no griestiem gan novāc, vēl saimniecibā noderēs.

Пир

Kuskuss ar feioha džemu
Photoshop ar “Literatūru un Mākslu”
Slepenie pielūdzēji ar pretklepus tabletēm
Smiešanās līdz zarnu izsīkumam ar arābu burtiem
“Pižama Porno” ar neglītu šriftu

Jūs vēl aizvien neesat atraduši atskaņas?!

35.3 no rīta, 36.3 vakarā
Kotletes no rīta, siers vakarā
Repsis no rīta, Markess vakarā
1. stāvs no rīta, 4. stāvs vakarā
Nefiltrācija no rīta, marazms vakarā

Vai tad latvju dzejai ir tiesības mirt?!

Ķermenis pret iekšām
Ziema pret sniegu
Apziņa pret domām
Kaķis pret asti
Šodiena pret tagadni

Sistēma

Man jau ļoti gribētos, bet sistēma ir tāda, ka tā saka: “Nē!” Jūs taču saprotat, ka tā ir labākā pieejamā sistēma, kura ir ne tikai pasaulatzīta, bet arī pieņemta kā vispārīgās patiesības glabātāja. Tā ir pilnīga, neviens cilvēks tai pat blakus nav stāvējis, mūsu sistēma ir visaptveroša un pieļauj visas iespējamās iespējas! Es teicu “visas iespējamās” nevis “visas” iespējas.

Cilvēki mokās, meklējot labākās iespējas, mokās mēģinot sevi izprast, bet tagad, kad mus beidzot ir Viņa, var atslābināties un sekot jau esošajam visu iespējamo variāciju plānam. Nav vairs vajadzības gadiem ilgi pūlēties iespraukties kaut kādos abstraktos sabiedrības slāņos, abstarktajās elitēs, vienkārši ievadi datus mūsu datubāzē un tā tev parādīs, kas un kā notiek, kas ir labi, kas nav iespējams, bet iespējams taču ir viss, kas tev ir pieejams.

Šodien mācīsimies paklausību un pazemību, jo lēnprātīgajiem pieder debesu valstība.

Atnācu! Baložu gaļa.

Vai tad tu nezināji, ka tas notiks tieši šeit!? Bet viss taču sakrīt! Forma – auss – klausās tātad, visumā, visums, zeme, atliek tikai iekliegt tā skalāk. Tā patiesi skaļāk, ne jau runājot, bet ar domu. Un zemes viasa jau sapērk! Cik daudziem no šejieniešiem te vēl kaut vai kas ir palicis? A nekā vairs nav! Centrs arī tādā jaukā aizvējā – ne par karstu, ne par aukstu. Bet novembrī būs lielais sauciens! Un ne jau pēc pasaules miera tas būs kliegums.. Tādēļ jau es te esmu.

A ko tu gribēji ieraudzīt! .. Lai es būtu jauks slaidainis?! Atslēdznieka sieva (!), kuras idiotismu pierāda kaut vai tas, ka viņa ņem un noprec vīru, kurš nejēdz paša sievai uzveidot nevainības jostu, lai tad vēlāk, kā jau kārtīgs atslēdznieks, būtu sievas intīmpakalpojumu monopolists, vismaz kaut vai kādas atslēgas turētājs, ja nu savējā nu necik neturās. Tā nu arī gadās (ak vai cik negaidīti!!), ka visādi svētie gari un īsi ņem un apšļāc to mātīti ar dzīvības ūdeni. No ko var no tādas sagaidīt?! Kādu izveidoja, tāds esmu. Bet pasaule paliek manā ziņā..